Teksta formatizēšanas paņēmieni

Pastāv 2 pamatpieejas, kā formatizēt tekstu:
  1. Fiziskā formatizēšana. Izmantojot šo pieeju, par kaut kādu teksta elementu tiek pateikts, piemēram, cik tālu tas atradīsies no iepriekšējā elementa, cik liela būs atkāpe no malas, ar kāda veida fontu šis teksta elements ir jāattēlo u.t.t.

  2. Loģiskā formatizēšana. Šinī pieejā teksta elementiem tiek piesaistīta informācija par to, kādu funkciju šis elements tekstā pilda, piemēram, vai tas ir virsraksts, kuras pakāpes virsraksts tas ir, vai tas ir citāts u.t.t. Protams, programmai, kas attēlo loģiski formatizētu tekstu, jāzin, kā katra veida elementus attēlot visoptimālākajā un vizuāli pievilcīgākajā veidā. Tomēr šī veida formatizēšana dod vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar fizisko formatizēšanas metodi. Tā piemēram, iespējama automātiska satura rādītāja un citu rādītāju ģenerēšana (protams, ja attiecīgais programmprodukts to atbalsta), teksts iznāk noformatizēts konsekventāk, teksta izskatu iespējams viegli mainīt, nevis apstrādājot katru maināmo elementu atsevišķi, bet tikai nomainot elementu klases fizskās formatizācijas atribūtus.

Teksta redaktori, piemēram, Microsoft Word, atbalsta abus formatizēšanas paņēmienus. Izmantojot šo programmu, piemēram, virsrakstus ietaicams nevis manuāli formatizēt vajadzīgajā veidā, iestādot atkāpju, fontu u.c. atribūtus, bet gan nodefinēt, izmantojot attiecīgo Heading stilu, un pēc tam, ja nepieciešams, pamainīt attiecīgo stilu definīcijas.

HTML valodā šīs atšķirības nav tik izteiktas, tomēr ieteicams jau tagad pierast pie loģiskās formatizēšanas izmantošanas, kur vien tas ir iespējams. Tālāk konkrētāk parunāsim par fiziskās un loģiskās formatizēšanas iespējām HTML valodā.