HTML sintakse

Mūsdienīgi HTML redaktori neprasa no lietotāja zināt HTML sintakses sīkumus, parasti tie darbojas "ko-tu-redzi-to-tu-dabū" (what-you-see-is-what-you-get, WYSIWYG) režīmā, t.i., teksta gabaliņu izskatu var mainīt, tos iezīmējot, spiežot pogas un tūlīt redzot, kā tas izskatās. Tomēr galvenos principus ir lietderīgi zināt.

Teksta formatizēšanai un hiperteksta saišu veidošanai lieto HTML komandas, kuras tiek ierobežotas ar simboliem < un > (attiecīgi no kreisās un labās puses), lai tās varētu atšķirt no dokumenta satura.

Formatizējot teksta gabaliņus, tiem tiek piešķirtas īpašības. Īpašības sākumu apzīmē ar <xxx> un beigas ar </xxx>, kur xxx ir kaut kāda konkrēta īpašība. Piemēram, lai pateiktu, ka nākošā rindiņa ir teksta 3.līmeņa virsraksts, tiek lietotas iezīmes <H3> (virsraksta sākums) un </H3> (virsraksta beigas).

Dažas svarīgākās iezīmes:

Kā redzat, HTML valodā simboliem < un > ir speciāla nozīme. Ko darīt, ja šie simboli jāparāda dokumentā? Izmantojamas attiecīgi komandas &lt; un &gt; (no angļu "less than" - "mazāks par" - un "greater than" - "lielāks par"). Arī simbolam & tātad ir speciāla nozīme, un tā iekļaušanai dokumentā lietojama komanda &amp; (no "ampersand"). Tā gan jārīkojas vienīgi, ja jūs tieši rediģējat teksta failu, kas ir HTML dokuments; ja tiek izmantots WYSIWYG tipa redaktors, tas pats parūpēsies par šo komandu iekļaušanu vajadzīgajās vietās.

Iezīmēm mēdz būt arī parametri - papildus informācija par to, kā attiecīgajam iezīmētajam elementam vajadzētu izskatīties. Piemēri:

HTML valodai ir vairākas versijas - jaunākās versijas ir ar lielākiem numuriem un, saglabājot vecāko versiju iezīmes, ienes valodā kaut ko jaunu. Pašreiz jaunākā ir HTML 3.2 versija, kas salīdzinājumā ar iepriekšējām versijām nodrošina vairākus uzlabojumus - tabulas, Java sīkprogrammas, augšējos un apakšējos indeksus, lappuses fonu, klienta attēlu kartes u.c.