Procesors

Šī ir kaut kādā nozīmē centrālā datora sastāvdaļa - mikroshēma, kura prot rēķināt. Pamatprocess ir tāds - procesors nolasa no atmiņas komandu, kur ir norādīts, kāda darbība jāizdara (saskaitīšana, salīdzināšana u.t.t.), kur atrodas vajadzīgie dati (kādā atmiņas adresē vai arī jau procesora iekšpusē) un kur ir jānoliek rezultāts. Šāda veida darbības neizklausās sevišķi sarežģītas, taču procesors var veikt miljoniem darbību sekundē, un rezultātā tiek iegūta diezgan sarežģīta datora mijiedarbība ar lietotāju.

Aptuveni rēķinot, procesors var izdarīt tik miljonus darbību sekundē, kāda ir tā takts frekvence megahercos. XT procesoram šī frekvence bija apmēram 5 MHz, Pentium - no 60 MHz līdz pat 233 MHz. Taču nevajag domāt, ka tāpēc Pentium ir 12 līdz 46 reizes ātrāks par XT - īstenībā tas ir daudz vairāk reizes ātrāks, jo bez takts frekvences palielināšanas inženieri ir padarījuši procesorus arī daudz "gudrākus". Piemēram, 100 MHz 486 procesors varētu būt salīdzināms ar 66 MHz Pentium procesoru.