Operatīvā atmiņa

Tās ir mikroshēmas, kur, tāpat kā diskā, tiek glabāti dati. Viena atšķirība ir tāda, ka, pārtraucot elektrības padevi (respektīvi, izslēdzot datoru) visa informācija no operatīvās atmiņas pazūd. Kāpēc tad tāda vajadzīga? Tāpēc, ka, pateicoties mehānisku daļu trūkumam operatīvās atmiņas mikroshēmās, lasīšana no šīs atmiņas var notikt daudz reizes ātrāk nekā no cietā diska. Pieejas laiks pretstatā cieto disku milisekundēm ir mērāms nanosekundēs, kas ir miljardā sekundes daļa. Šāds ātrums ir nepieciešams, lai atmiņa varētu apkalpot centrālo procesoru, kurš lielā ātrumā savā nodabā kaut ko rēķina - padot procesoram izpildāmās darbības, ļaut nolasīt un ierakstīt datus.

Operatīvajai atmiņai galvenais ir tās lielums. XT datoriem tas bija mazāk par 1 megabaitu (Mb), tagad par standartlielumu jāuzskata 16 Mb liela operatīvā atmiņa. Atmiņas ātrums tomēr arī ir svarīgs - ja sistēmplate ir tāda, kas nodrošina 70ns pieejas ātrumu operatīvajai atmiņai, tad atmiņas moduļi nevar būt tādi, kas spēj pavilkt ne ātrāk par 80ns.