Zvaigžņotā debess. Nr. 51, 1971. gada pavasaris, 26. – 27. lpp.

     Kalifornijas Tehnoloģijas institūta (ASV) zinātnieki 1969. gada oktobrī veica jaunu eksperimentu vispārīgās relativitātes teorijas pārbaudei. Saskaņā ar A. Einšteina vispārīgo relativitātes teoriju elektromagnētiskais starojums, ejot tuvu garām lielām gravitējošām masām, novirzās. Šīs parādības pārbaude elektromagnētisko viļņu optiskajā diapazonā ir izdarīta jau vairākkārt. Radioviļņu diapazonā šāds eksperiments līdz šim nebija veikts galvenokārt radioteleskopu mazās izšķiršanas spējas un jutības dēļ.

     Eksperimentu veica, izmērot kvazāra 3C279 leņķisko novirzi Saules tuvuma un salīdzinot to ar kvazāru 3C273, kas mērījumu laikā atradās daudz tālāk no Saules. Kā zināms, pārējo diskrēto radioavotu vidū kvazāri izceļas ar maziem leņķiskajiem izmēriem, tāpēc tie arī izrādījās vispiemērotākie objekti šim eksperimentam.

     Mērījumus izdarīja no 1. līdz 15. oktobrim vienlaikus divas astronomu grupas, strādājot vairākas stundas katru dienu. Pirmā grupa, D. Mūlemans, R. Ekerss un E. Fomelonts, strādāja Goldstounas Reaktīvās kustības laboratorijā un eksperimentam izmantoja 64 un 26 m antenas. Starp šīm antenām bija 21,566 km liels attālums, kas pie darba frekvences 2388 MHz nodrošināja interferometra izšķiršanas spēju 1",2. Abām antenām tika izmantoti māzera pastiprinātāji ar zemu trokšņu koeficientu, un darba frekvences stabilizācija bija nodrošināta ar rubīdija frekvenču standartiem.

     Otrā grupa, G. Zeielštads, R. Sremeks un K. Veilers, novērojumus veica Ouensvelijas radioobservatorijā, izmantojot 27 un 40 m antenas un strādājot uz 9602 MHz frekvences.

     Mērījumu gaitā iegūtie rezultāti ir labā saskaņā ar A. Einšteina vispārīgo relativitātes teoriju, kas paredz elektromagnētisko viļņu nolieci Saules tuvumā par l",75. Goldstounas grupa, mērot šo lielumu, ieguva rezultātu 1",82 (ar iespējamo kļūdu no +0",24 līdz —0",17), bet Ouensvelijas grupa - 1",77 (±0",20). Jāpiebilst, ka skalāri—tenzorā gravitācijas teorija, kas pašreiz tiek

uzskatīta par galveno, kas konkurē ar A. Einšteina gravitācijas teoriju, paredz elektromagnētisko viļņu leņķisko novirzi Saules tuvumā par l,"63. Pašreiz iegūtos rezultātus gan nevar uzskatīt par galējiem, jo tie ir pirmie šāda veida eksperimenti.