Dalība projektos

ES 7. ietvarprogrammas infrastruktūru apakšprogrammas projekts „Vienota valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūra” CLARIN (Common Language Resources and Technology Network)

(www.clarin.eu), (www.clarin.lv)

LU zinātniski pētnieciskais projekts „Krasnojarskas apgabala un Latgales latviešu valoda un kultūrvēsture: salīdzinošais aspekts”

LZP projekts nr. 04.1307 „Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.–18. gs.)”

(http://www.tezaurs.lv/lvvv/)

       Ar LZP atbalstu ir uzsākts darbs pie interaktīvas leksiskas seno tekstu vārdnīcas, kas būs pieejama elektroniskā formā, bet šobrīd rit vārdnīcas metodoloģijas izstrāde un paraugšķirkļu izveide. Latviešu vēsturiskās vārdnīcas veidošanā tiek izmantoti gan latviešu valodā rakstīti teksti, gan tulkojošās vārdnīcas. Jāuzsver, ka iecerētā vārdnīca būs nevis diferenciāla, bet pilna tipa vārdnīca, par kuras pamatu kalpo visi latviešu valodas seno tekstu korpusā (www.korpuss.lv/SENIE) pašlaik esošie 16.–18. gs. avoti: gan iespiestie, gan rokrakstu atšifrējumi.
       Šī projekta vadītājs ir profesors P. Vanags (LU), darba grupas dalībnieki: L. Leikuma (LU), E. Andronova (LU MII), A. Trumpa (LU LVI) un R. Siliņa-Piņķe (LU LVI).
       Par vārdnīcas ieceri var lasīt

  • E. Andronovas, A. Trumpas, P. Vanaga rakstā „Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts: iestrādes un problēmas” (Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 9.–17. lpp.).

    • Letonikas otrajā kongresā nolasīts:

  • E. Andronovas, A. Trumpas, P. Vanaga un R. Siliņas-Piņķes kopreferāts „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas (16.-18.gs.) projekts: pirmā posma rezultāti un turpmākie uzdevumi”,
  • E. Andronovas un N. Grūzīša kopreferāts „Korpusā balstītas vārdnīcas automatizēta izstrāde: latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas piemērs”.

    • 3. starptautiskā letonistu semināra organizēšana

    Par semināru var izlasīt:

  • Andronova E. 3. letonistu seminārs Kuldīgā 2007. gada 12.–18. augustā. – „Baltu filoloģija” XVI (1/2). – Rīga, 2007, 144.–155. lpp.

    • VVA pasūtījums „Latviešu valodas korpusa koncepcijas izstrāde”

    Latviešu valodas korpusa koncepcija (.pdf) formātā.

    LU Pētniecības projekts „Latviešu rakstu valodas stilu aizsākums. 18. gs. latviešu valodas datorvārdnīca”

    2. starptautiskā letonistu semināra organizēšana Mazsalacā

    SIA „Tilde” finansēts projekts „Latviešu valodas vārdu formu pareizrakstības uzziņu sistēmas internetā testēšana”

    Vienreiz lietoto vārdu analīze G. Manceļa „Sprediķu grāmatā” (1654)” (KKF atbalsts).

    A, Ā burtu var aplūkot šeit.

    Latviešu valodas seno tekstu korpusa izveide

    (www.korpuss.lv/senie)

        Kas ir korpuss?
    Terminam 'korpuss' ir vairākas nozīmes:
    1. (brīvs lietojums) jebkurš teksts;
    2. (visbiežāk lietotais) teksts mašīnlasāmā formā;
    3. (speciāls lietojums) (runas transkribējumu un rakstītas valodas) tekstu masīvs mašīnlasāmā formā, kas ir atlasīti tā, lai tiktu pārstāvēti visi valodas funkcionālie stili. Šos tekstus izmanto valodas anlīzē, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšsatu par valodas datiem.
    Parasti korpusa sakarā tiek runāts par reprezentivitāti un līdzsvarotību, šīs pazīmes jāņem vērā, veidojot valodas korpusu.
            2002. gadā LU Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras mācībspēki un doktoranti kopā ar LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas darbiniekiem kopīgi turpināja 17. gs. latviešu tekstu uzkrāšanu un apstrādi, lai izveidotu seno tekstu korpusu. Mēs ar terminu korpuss apzīmējam tekstu kopu elektroniskā formā, kas pārstāv agrāko latviešu rakstu pieminekļu valodu. Seno tekstu korpusa izveide ir svarīgs priekšnoteikums latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas sastādīšanai.

            Par latviešu valodas seno tekstu korpusa izveidi var lasīt:

  • Milčonoka E. Latviešu valodas 17. gadsimta teksti internetā. – „Baltu filoloģija” XII (1) – Rīga, 2003, 139.–150. lpp.
  • Andronova E. The Corpus of Early Written Latvian: current state and future tasks. – Proceedings of Corpus Linguistics 2007, Birmingham, UK.
    Elektroniskā publikācija (http://ucrel.lancs.ac.uk/publications/CL2007/paper/245_Paper.pdf)

    • LU 5. projekts „17. gs. latviešu valodas elektroniskā vārdnīca”

    „17. gs. valodas vārdnīca. Paraugšķirkļu izveide datorversijā” (KKF atbalsts).

           2002. gadā, pateicoties Kultūrkapitāla Fonda projektu konkursā piešķirtajam finansiālajam atbalstam, tika uzsākts darbs pie 17.gs. vārdnīcas paraugšķirkļu izstrādes pamatprincipiem. Paraugšķirkļu izstrādes teorētisko un praktisko mēģinājumu pamats bija Ernesta Glika vadībā tulkotās Jaunās Derības teksts (1685). Šis izmēģinājuma projekts kalpoja par iestrādi lielākai iecerei – latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas izveidei, par pamatu ņemot svarīgākos latviešu valodas iespieddarbus. Papildus paraugšķirkļu izstrādei 2002. gadā tika veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu latviešu valodas seno tekstu korpusu, kas tagad atrodams mājas lapā www.korpuss.lv/senie.
           Projekta turpinājumā tika izstrādāti 25 jauni paraugšķirkļi, galvenokārt lietvārdu šķirkļi.
           Tika izvērtas izmēģinājumprojektā izvēlētās XML tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi, kas konstatēti paraugšķirkļu izveides gaitā. Jāatzīst, ka ir nepieciešama papildu programmrīka un ērta lietotāja interfeisa izstrāde tieši leksikogrāfisko datu sagatavošanai XML formātā.
    Par darba pieredzi var lasīt:
  • Милчонока Э. На пути к историческому словарю латышского языка. – Теоретическая лексикография: современные тенденции развития. Материалы V международной школы-семинара. – Иваново, 2003, стр. 193–194.

    • Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīcas elektroniskās versijas izveide

    (http://www.tezaurs.lv/mev)

    Par vārdnīcas elektroniskās versijas izveidi var lasīt:
    Milčonoka E., Spektors A. Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcas elektroniskās versijas izveide. – IX Starptautiskā baltistu kongresa „Baltu valodas laikmetu griežos” referātu tēzes. – Rīga, 2000, 206.–208. lpp.,
    Nešpore G., Grūzītis N., Andronova E., Spektors A. K. Mīlenbaha un J. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcas” pilnveidota elektroniskā versija. – Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: LZA, 2006, 241.–249. lpp.

    1. starptautiskā letonistu semināra organizēšana

    Par semināru var izlasīt:

  • Milčonoka E. Letonistu seminārs Cēsīs 2000. gada 23.–30. jūlijā. – „Baltu filoloģija” X. – Rīga, 2001, 163.–166. lpp.

    • Eiropas lingvistisko resursu infrastruktūras projekts „TELRI-II”

    ( http://telri.nytud.hu )

    Universālā tīkla valoda

    (http://www.undl.org/)

    Automatizētas latviešu terminoloģijas datu bāzes izveide

    ( http://completedb.ttc.lv/ )

    Latviešu kultūra starptautiskajā datortīklā

    (http://ai1.mii.lu.lv/kultura.htm)

    Latviešu valodas seno tekstu datu bāzes izveide

         80. gadu beigās LU Matemātikas un informātikas institūta (MII) Mākslīgā intelekta laboratorijā datorā sāka ievadīt senos tekstus M. Baltiņas un A. Spektora vadībā. 90. gadu sākumā ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu tika elektroniski uzkrāti vairāki 17. gs. iespiedteksti. Pēc tam darbs ar seno tekstu datorizētu apstrādi uz laiku tika pārtraukts.